Frēzēšanas metode
(1) Riņķveida frēzēšanas metode: riņķveida frēzēšanai ir divas frēzēšanas metodes: parastā frēzēšana un frēzēšana uz priekšu. Kā parādīts attēlā 5-6a, ja frēzes griešanās virziens ir pretējs sagataves padeves virzienam, to sauc par parasto frēzēšanu, un, ja tas ir vienāds, to sauc par kāpšanas frēzēšanu, kā parādīts attēlā. attēlā 5-6b. Parastā frēzēšanā griešanas biezums pakāpeniski palielinās no nulles. Frēzes griešanas malai ir neass apļveida rādiuss m, kā rezultātā, sākot griešanu, slīpuma leņķis ir negatīvs, un frēzes zobi tiek izspiesti un slīd uz pārejas virsmas, kas liek sagataves virsmai radīt nopietnu auksts un ciets slānis, un tas pastiprina griezēja zobu nodilumu. Turklāt, ja momentānais kontakta leņķis ir lielāks par noteiktu vērtību, padeves spēka vertikālā sastāvdaļa ir uz augšu, un ir tendence pacelt apstrādājamo priekšmetu. Frēzēšanas laikā griezēja zobu griešanas biezums sākas no maksimālā, kas ļauj izvairīties no ekstrūzijas un slīdēšanas parādības; Un padeves spēka vertikālā sastāvdaļa vienmēr tiek nospiesta pret galdu, kas veicina sagataves iespīlēšanu, kas var uzlabot frēzes kalpošanas laiku un apstrādātās virsmas kvalitāti.
Ja starp vadošo skrūvi un uzgriežņu pāri ir atstarpe, kad padeves spēks pakāpeniski palielinās, kad berzes spēks pārsniedz darbagaldu, darbgalds virza skrūves stieni pa kreisi, izraisot nevienmērīgu padevi, un nopietnos gadījumos , frēze sabruks. Parastās frēzēšanas laikā, pateicoties padeves spēka iedarbībai, vadošā skrūve un uzgriežņa transmisijas virsma vienmēr atrodas tuvu viena otrai, tāpēc frēzēšanas process ir salīdzinoši stabils.
(2) Gala frēzēšanas metode Gala frēzēšanas laikā atkarībā no virsmas frēzes atšķirīgā uzstādīšanas stāvokļa attiecībā pret sagatavi to var iedalīt arī parastajā frēzēšanā un kāpšanas frēzēšanā. Kā parādīts attēlā 5-7a, sejas frēzes ass atrodas frēzēšanas loka garuma centrā, un augšējā daļa ir vienāda ar parastās frēzēšanas apakšējo daļu, ko sauc par simetrisko gala frēzēšanu. Parastā frēzēšanas daļa attēlā 5-7b ir lielāka nekā kāpšanas frēzēšanas daļa, ko sauc par asimetrisko parasto frēzēšanu. Detaļu 5-7c attēlā, kas ir lielāka par parastās frēzēšanas daļu, sauc par asimetrisko malu frēzēšanu. Attēlā pieskares leņķis 8 un pieskares leņķis 8, kur atrodas parastās frēzēšanas pusē, ir pozitīva vērtība, un atrodas uz priekšējo frēzēšanas pusi, ir negatīva vērtība.
Attēls 5-6 Parastā frēzēšana un kāpšanas frēzēšana
a) Parastā frēzēšana b) Kāpšanas frēzēšana
Attēls 5-7 Kāpšanas frēzēšana un parastā frēzēšana gala frēzēšanas laikā
a) simetriskā gala frēzēšana b) asimetriskā parastā frēzēšana un c) asimetriskā kāpšanas frēzēšana
